1. Drošība
1.1. Iekšlietas
Policistiem jāpieliek pie algas nekavējoties, bet caur reformu!
Lai Latviju savestu kārtībā, noteikti jāpieliek policistiem un ugunsdzēsējiem pie algas! Tas ir ļoti, ļoti svarīgi! Drošībai ir jābūt! Bet nevis vienkārši tāpat! Bet tikai caur reformu, pamatīgu reformu, kuru vajadzētu sākt tūlīt, nekavējoties! Neraugoties uz krīzi! Jo viņi gādā par mūsu bērnu un mūsu drošību! Šajā jomā tiešām ir jāveic būtiskas reformas! Pie kam tādas, lai katrs sabiedrības indivīds redzētu un izjustu šo reformu rezultātu kā savu bērnu un savas personīgās drošības uzlabojumu un noziedzības līmeņa pazemināšanos. Jo narkomānija apdraud mūsu bērnus! Un ne tikai narkomānija … Savukārt policistiem šīs reformas rezultāts būtu jāizjūt ne tikai kā tas, ka arī viņu bērni ir lielākā drošībā, bet arī katram policistam un katram ugunsdzēsējam tas būtu jāizjūt savā maciņā kā būtisks pielikums pie algas! Par šo mēs visi (sabiedrība) labprāt samaksātu ar saviem nodokļiem. Tas pirmais.
Policistiem un ugunsdzēsējiem savu ministriju nevajag! Celtniekiem un daudzām citām profesijām taču tādas nav. Policijas priekšnieku ģenerāli Saeima lai ieceļ uz 5 gadiem! Tāpat arī ugunsdzēsēju priekšnieku! Lai abi vismaz 5 gadus nav politiski raustāmi! Ir tikai jāpielemj, ka viņi nedrīkst veidot savu aparātu. Nekādu vietnieku, tikai viena sekretāre! Ja policijas priekšniekam jābrauc uz Briseli, lai par savas vietas izpildītāju uz komandējuma laiku nozīmē, teiksim, kārtības policijas priekšnieku. Bet Iekšlietu ministriju gan mums vajag! Tikai cita veida! Jo īstenībā mums ir savas iekšlietas! Mūsu īstās iekšlietas ir Latvijas valsts īpašums. Viss, kas attiecas uz infrastruktūru! Sauksim to jauno ministriju par Tautas mantas ministriju! Un tai no visām citām ministrijām nodosim vēl neizzagto tautas mantu: Latvijas valsts mežus, Latvenergo, Latvijas dzelzceļu, Valsts nekustamos īpašumus un visus, visus citus! Izbeigsim to kārtību, kad pozīcijas partijas saņem ministrijas kā lēņu muižas noplicināšanai. Mēs taču saprotam, ka valsts īpašums īstenībā pieder nevis valstij, bet gan tam, kurš māk no turienes izņemt naudu! Caur dažādiem konkursiem, caur astronomiskām atsevišķu ierēdņu algām (Paldies, Tev, Neo!) un vēl visvisādīgi… Bet vēl labāk tur pie visas tautas mantas (vēl neizzagtās) pievienosim arī Ekonomikas ministriju un pārsauksim to jauno lielo par Tautsaimniecības ministriju! Tas otrais.
Policijas akadēmiju arī mums nevajag! Mums vajag labi izglītotus policijas virsniekus, kuriem jābrauc studēt uz labākajām policijas augstskolām Vācijā, Francijā, Beļģijā, Zviedrijā u.c. Lai mums ir izcili izglītoti, svešvalodās brīvi domājoši virsnieki, kas spēj sadarboties noziedzinieku ķeršanā ar saviem kolēģiem no citām Eiropas Savienības valstīm. Lai arī viņi var ieņemt atbilstošus amatus Eiropas Savienības policijā, jo tāda mums reiz būs. Un šī policijas virsnieku augstākā izglītība mums jāapmaksā no sabiedrības līdzekļiem. Simtprocentīgi! Par to mēs labprāt samaksāsim ar saviem nodokļiem! Ir tikai jāizdomā, kā atgūt šo sabiedrības naudu, ja mūsu puisis studiju laikā apprecās un paliek Francijā… Bet par to mēs padomāsim pēc tam… Tas trešais.
Tāpat mums visiem kopā jāparūpējas par dienestā sakropļotu vai bojā gājušo policistu un ugunsdzēsēju (vai citu valsts dienestā cietušo) ģimenēm, it īpaši par viņu bērnu izglītību, augstāko, vienu vai divas, ieskaitot. Par to mēs arī labprāt maksāsim ar saviem nodokļiem. Tas ceturtais.
Valsts policijai budžetā atvēlēto naudu, lai dala pats Valsts policijas priekšnieks. Viņam vislabāk zināms, cik no tās atvēlēt materiāli tehniskai bāzei, cik darba algām. Tāpat arī ar ugunsdzēsējiem. Tas piektais.
Sāksim ar to, ka saskaitīsim, cik to policiju mums īsti ir. Ne policistu, bet policiju. Varbūt policistu ir par maz? Varbūt policiju ir par daudz? Cik mums to ir? Septiņas vai deviņas? Un cik mums ir prokuratūru? Cik prokuroru? Varbūt prokuroru ir par maz? Un kā ar ģenerālprokuroru? Cik ilgi tā mums nebūs? Neviens nezina. Varbūt tas ietaupījums budžetā (4,5 milj. latu) ne tuvu neatsver to profesionālo cilvēku zaudējumu, kuri bija spiesti aiziet no prokuratūras pensijā un advokatūrā. Saskaitīsim visi kopā plusus un mīnusus.
Tagad septītais.
Sāls, manuprāt, ir tur, ka, Iekšlietu ministrs īsteno ministrijas politikas vadību. Ministrija ir pārvaldes institūcija, kas atbild par politikas veidošanu sabiedriskās drošības, migrācijas, ugunsdrošības un robežapsardzības jautājumos.
Policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu drošību, veselību, tiesības un brīvības.
Pēc definīcijas jau šādai institūcijai būtu jābūt autonomai, kad tās augstākā vadība tiek izraudzīta visaugstākajā līmenī.
Problēma, ka pie jebkurām izmaiņām ministrijas vadībā – kadru pārmaiņām un personīgo rēķinu kārtošanai tiek pakļauta arī policija.
Nākamais jautājums, vai laikā, kad Latvija ir ES dalībvalsts mums var būt īpaši Latvijai individuāla politika drošības, migrācijas un citos jautājumos un vai resurss, kas tiek tērēts šādas politikas veidošanai ir adekvāts.
Piemēram – IeM juridiskais departaments, ieskaitot direktoru- 18 cilvēki, kas ir sadalīti 3 nodaļās (visu to var redzēt pie struktūras IeM mājas lapā)
Tur citā sadaļā ir redzams arī ministrijas kopējais budžets, cilvēku skaits utml.
Un būtu jājautā vai šo 18 cilvēku pienesums politikas veidošanā ir atbilstošs viņu patērētajiem resursiem.
Tas ir absurds, ka mums bez ministra vēl ir valsts sekretārs, viņa vietnieks un citi zvēri.
Es vēlāk sīkāk izpētīšu ministrijas mājas lapas, lai iegūtu iedvesmu jaunām atziņām. Izpētiet jūs ar’! Lai astotais, devītais un desmitais var sekot.
Bet lai tie sekotu, lūdzu, pasakiet man jūsu domas priekšā. Es daudz ko par iekšlietām nezinu. Jūs varbūt zināt. Jūs taču arī esat tajā ceturtajā atmodas armijā!
Dr.Guntis Belēvičs 20.05.2010
Versija 3.0 29.05.2010. 11:44