Īstenībā nauda mums (valstij) ir. Mēs taču nodokļus maksājam. Varbūt mēs tos maksājam slikti, bet kaut kas taču tiek iekasēts. Varbūt pat, ka mēs tos maksājam slikti tāpēc, ka valsts tos tērē slikti un vēl aizņemas… Bet kaut kas taču tur kopā tajos nodokļos sanāk. Valdība mums saka, ka sanāk par maz. Nezinu. Varbūt pat labi, ka tā. Jo, kā zināms, ar mazu naudu var izdarīt lielas lietas. Ar lielu naudu nevar izdarīt neko, var tikai to notērēt. Un vēl parādos iebraukt. Tā kā tagad. Tādos, ka vēl mūsu mazmazbērniem maz neliksies. Bet ar mazu naudu var kalnus gāzt. Šeit vietā atkārtot manis jau reiz minēto piemēru. Kurš no mums nepiekritīs tam, ka cilvēkam ir jārūpējas par mūsu mazākajiem brāļiem, un ka mums ir jānes atbildība par tiem, ko pieradinām. Visi piekritīs. Bet ja es teikšu, ka vajag šā gada budžetā paredzēt 1 miljonu latu cilvēka izmesto suņu un kaķu patversmēm, gandrīz visi man teiks, ka es esmu jucis. Sak, kāda mums daļa gar suņiem un kaķiem, ja māmiņām un pensionāriem ņem nost! Bet parēķināsim! Ja vienu miljonu latu izdala ar 2,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju un to ciparu vēl ar 12 mēnešiem gadā, beigās iznāk tikai 3,6 santīmu nodoklis mēnesi no cilvēka. Bērns divas izmestas pudeles no zemes varētu pacelt un nodot, daba būtu tīrāka un vēl 0,4 santīmi mēnesī pārpalikums bērnam bonbongām. Bet kāda lieta būtu atrisināta! Un tikai par 3,6 santīmiem mēnesī no katra no mums! Kāpēc es par to runāju atkal? Tāpēc, ka tas ir stāsts par nodokļiem un stāsts par to, ko var izdarīt ar mazu naudu. Ja mēs visi kopā, visa sabiedrība, vienotos, ka šāds „mazāko brāļu nodoklis”  – 4 santīmi no katra cilvēka mēnesī būtu maksājams, tad tas būtu pareizs nodoklis. Pareizs, jo mēs visi (caur mūsu vēlētiem priekšstāvjiem) būtu vienojušies to maksāt tieši šim konkrētajam mērķim. Vēl visi pareizie un nepareizie nodokļi mēdz būt viegli iekasējami vai grūti iekasējami. Vislabākais piemērs viegli iekasējamam nodoklim ir nodoklis, ko iekasē Jūrmalas pašvaldība pie Lielupes tilta. Šis nodoklis ir ne tikai viegli iekasējams, bet arī taisnīgs, jo tiek ņemts tikai no tiem, kas iebrauc Jūrmalā un netiek ņemts no tiem, kas uz Jūrmalu nebrauc. Šis nodoklis ir ne tikai taisnīgs, bet arī pareizs, jo pirms viņu ieviesa, bija vairāk kā gadu ilga publiska diskusija, kuras laikā Jūrmalas pilsēta visai Latvijas sabiedrībai izskaidroja, kādam mērķim ievāktā nauda tiks izlietota – proti, Jūrmalas ielu stāvokļa uzlabošanai, autostāvvietām utt. Šis nodoklis ir arī lēti administrējams, tā iekasēšanai aiziet mazi izdevumi, jo jāuztur mazi štati (viens policists stāv postenī pie tilta un raugās, vai iebraucēji met naudu automātu spraudziņās). Kad Sigulda gribēja tādu pašu  nodokli ieviest, arī  Siguldai, manuprāt, Rubiks toreiz vēl bija pie teikšanas, to atļāva. Tikai noskaidrojās, ka Siguldā var iebraukt pa ļoti daudziem ceļiem, un ja uz visiem tiem jāizliek policijas posteņi, tad tā iekasēšana Siguldai izmaksātu vairāk, kā nodoklī ieņemamā summa. Tikai tāpēc Siguldā to neieviesa, jo to darīt nebija vērts.

Man ir vairākas idejas, kā valsts varētu viegli palielināt budžeta ieņēmumus uz nodokļu iekasēšanas rēķina, bet baidos tās skaļi teikt. Jo tad arī es būšu pielicis plecu, lai vēl vairāk attālinātu radikālās strukturālās reformas mūsu valstī. Bet es tomēr teikšu. Cerībā, ka tas palīdzēs nenoņemt māmiņu algas. Runa ir par PVN un akcīzes nodokli.

Pirmā ideja man ir par akcīzes nodokli. Mums visiem svaigā atmiņā ir tas, cik ātri pagājušā gada nogalē valsts ieviesa akcīzes nodokli uz saldinātiem dzērieniem. Tiešām priecājos, ka mūsu bērni mazāk dzers „koļiņu”. Žēl vienīgi, ka arī mūsu pašu kvasu dzers mazāk. Tad, lūk! Ierosinu aplikt ar akcīzes nodokli visu to pārtiku, kas satur ģenētiski modificētu soju. Soju mēs Latvijā neaudzējam. Tāpēc tam nodoklim vajadzētu būt lielam – nu tā, lai desa no „sūdiem” maksā dārgāk, kā desa no īstas gaļas. Latvijas zemnieki ģenētiski modificētu soju neaudzē, bet lopus gan. Būs atkal lopi katrā lauku sētā! Vēl vajadzētu izanalizēt E vielu (dažādu pārtikas konservantu, stabilizatoru, emulgatoru, krāsvielu etc.) sarakstu, un pārtikai, kas tos satur, uzlikt akcīzi. Par katru no E-vielām. Bet tā riktīgi! Tā, lai laba, Latvijā audzēta pārtika maksā lētāk, kā importēti, E-vielas saturoši „sūdi”. Tautā sauksim šo par „sūdu nodokli”. Un vienosimies, ka visa par „sūdu nodokli” iekasētā nauda aiziet māmiņām pabalstos. Ar „sūdu nodokli” nomēslosim mūsu lieso demogrāfisko lauku! Un vienosimies visi par to. Tad „sūdu nodoklis” būs arī taisnīgs nodoklis. Tas būs arī patiesi stimulējošs nodoklis. Nodoklis veselībai! Jo mēs esam tas, ko ēdam! Un „sūdu nodoklis” būs nodoklis to Latvijas zemnieku atdzimšanai, kas gribētu atsākt pārtikas produktu ražošanu Latvijas iekšējam tirgum.

Otro ideju man atveda dēls no Ķīnas, kur ciemojās pie tur strādājošās māsas. Izrādās, arī Ķīnas valdībai rūp, cik lielā mērā tai izdodas iekasēt PVN un arī ar cik lielu ierēdņu skaitu. Ideja eleganta: cilvēki, visi patērētāji tajā Ķīnas provincē paši pieprasa čekus par precēm un pakalpojumiem, jo katram legālam čekam līdzi nāk valsts loterijas biļete. Un reizi mēnesī tiek izlozēts auto un dzīvoklis. Un visi to zin. Un visi prasa čekus. Un apmaksāt pāris pilnas lozes valstij ir izdevīgāk, kā uzturēt uzpūstu VID ierēdņu armiju. Arī  korupcijas riska nav. Kukuļus ķīniešu uzņēmēji VID inspektoriem vairs nedod, jo inspektori pie viņiem vairs nenāk un kases aparātus nepārbauda. Ķīniešu korupcijas apkarotājiem brīvas rokas lielajām zivīm.

Un vēl trešais ierosinājums. To jau es noformulēju pagājušo vasar, kad Saeimas deputātiem, katram no simts, individuāli uzrakstīju šādu vēstuli:

 

A.god. LR Saeimas deputāt!

Ar šo griežos pie Jums ar vienkāršu, ātri ieviešamu priekšlikumu akcīzes nodokļa sakarā.

Iet runa par akcīzi uz cigaretēm. Es ierosinu, sākot ar 2011.gada 1.janvāri cigaretes Latvijas Republikā atļaut pārdot tikai cigarešu automātos. Iegūto akcīzes nodokli 50% apmērā ierosinu ieskaitīt valsts budžetā, otrus 50% atstāt tai pašvaldībai, kuras teritorijā cigarešu automāts uzstādīts. Pašvaldībām puse no saņemtā akcīzes nodokļa (25% no kopējā), jānovirza pašvaldību policijai, policistu algu palielināšanai un prēmiju fondam. Tad šī policija beidzot būs tieši ieinteresēta apkarot kontrabandas cigarešu tirgoņus.

Cigarešu automātus uzpildīt drīkstēs tikai nedaudzas (3-5) cigarešu vairumtirdzniecības firmas, kuras arī uzstādīs cigarešu automātus. Tās nekad neriskēs automātu uzpildīt ar kontrabandas cigaretēm aiz bailēm pazaudēt savu dārgo licenci. Cigarešu paciņa var maksāt vienu un to pašu naudu, atkarībā no cigarešu markas atšķirsies tikai cigarešu skaits paciņā (šāda prakse Vācijā ir jau vairāk kā 20 gadus). Citam darbam atbrīvosies milzīgs administratīvais resurss, kurš šobrīd kontrolē daudzos cigarešu mazumtirgotājus.

Bez tam aicinu konfiscētās kontrabandas cigaretes nevis iznīcināt, kā līdz šim, bet gan valstij izsolīt starp cigarešu vairumtirdzniecības firmām, lai pēc to nomarķēšanas ar īpašu uzlīmi „KONFISCĒTA KONTRABANDA” tās varētu laist tirdzniecībā tikai šajos pašos cigarešu automātos.

Nodokļa ieguvums būs milzīgs, tā administrēšana ne tikai lēta, tā pat izbrīvē administratīvo resursu, pret to varētu iebilst tikai cigarešu kontrabandā iesaistītie.

Deputāt, palīdzi Latvijai, kamēr vēl esi deputāts!

 

Ar cieņu,
www.belevics.lv

Atbildēja man toreiz tikai trīs deputāti – visi no Saskaņas centra. Tagad mums jauna Saeima, ar jaunām asinīm. Varbūt man nenolaist rokas? Un rakstīt atkal?

Es esmu par to, lai mēs maksātu nodokļus! Bet tai pat laikā es esmu tikai par pareiziem nodokļiem! Tādiem, kas aiziet mērķiem, par kuriem mēs visi kopīgi vienotos! Vēl es gribētu, lai mūsu nodokļi ir arī taisnīgi, viegli iekasējami un lēti administrējami! Un tautas bagātību vairojoši! Un tautas bagātība ir ne tikai manta. Visupirms jau pati tauta.

Guntis Belēvičs, Dr.biol., 03.02.2011, 15:18