Nule kā “Latvijas avīzē” (29.01.2011) izlasīju Ināras Mūrnieces rakstu “Uzturēšanās atļauju tirgošanai arvien mazāk piekritēju”. Bez “par” un “pret” viedokļiem šajā tik polarizētajā jautājumā  rakstā ir ievietots arī Saeimas deputātu saraksts ar visiem vārdiem, uzvārdiem, krāsu un norādi, kā nu kurš no viņiem šoreiz ir balsojis. Šī jau ir otrā reize, gan līdzīgam balsojumam (pirmais bija 2010. gada decembrī), gan deputātu saraksta publikācijai avīzē. Es, kā uzņēmējs, saredzu, ka raksta sāls ir tieši šajā deputātu sarakstā. Jo viņi jau otro reizi balsoja par to pašu – ļaut vai neļaut. Nevis par to, kā novērst pieņemtā likuma trūkumus, nu tā, lai nebūtu iespējamas sīkas blēdības un tiešām investīcijas maksimāli paliktu Latvijā. Šādi to jautājumu neviens pat nav mēģinājis pacelt. Parlaments tikai balsoja atkal par to pašu, ļaut vai neļaut. Un lieta paliek arvien knapāka. Un atkal avīzē deputātu saraksts, kā kurš balsojis. Mājiens taču ir skaidrs. Ja kādam hipotekāro kredītu mocītam nekustamo īpašumu attīstītājam vai pilsonim ir jau reāls pretendents uz pirkumu, teiksim, tuvākajā pavasarī, tad aiz bailēm, ka drīz likumu skatīs trešoreiz un tiešām pārtrauks uzturēšanās atļauju izsniegšanu reāliem nekustamā īpašuma pircējiem, katrs tāds var izanalizēt deputātu sarakstu un izvēlēties pārīti, ko “palobēt”. Līdzīgi ir ar Farmācijas likuma grozījumiem jautājumā par īpašuma tiesībām uz aptiekām. Pirms desmit gadiem Andris Šķēle no Saeimas tribīnes ierosināja, ka aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitam un katram tikai viena. Ilgās cīņās farmaceiti izcīnīja 10 gadu garu pārejas laiku, līdz šī norma stātos spēkā. Es šeit Šķēles kungu pieminu nedz lai peltu, nedz lai slavētu, bet tikai tādēļ, ka pagājušā gada nogalē, kad bija jau atvēlētie 10 gadi pagājuši, viņa paša partijas biedri, oranžais Krauklis un oranžais Leiškalns bija aizmirsuši, ko ierosināja Šķēle, un iestājās par pilnīgi pretējo – proti, aptiekas jebkuram un vienalga cik!

Jūs prasīsiet, kāds sakars Imigrācijas likuma un Farmācijas likuma grozījumiem? Vistiešākais. Abi jautājumi ir tādi, ka var tos skatīt regulāri un regulāri apstaigāt ieinteresētos uzņēmējus ar cepuri.

Tāpēc arī no Latvijas mūk ne tikai cilvēki. Mūk arī nauda. Jo biznesam Latvijā nav stabilu noteikumu.

Guntis Belēvičs, Dr.biol., 01.02.2011, 14:10