Cerīgs gads arī tad, ja nav naudas

10.12.2011 Māra Libeka

“Paredzēt nākotni ir ļoti nepateicīgs uzdevums, īpaši tādā jomā kā veselības aprūpe. Ziemassvētku noskaņā labāk runāt tikai par gaišām lietām, jo sliktās iestāsies pašas no sevis, bet pie labajām ir jāpiestrādā. Tās labās lietas visbiežāk ir tās, kurām nevajag lielu naudu. Bet tam, kam tā būs nepieciešama, nākamgad viegli neklāsies, jo naudas nebūs.

Tas, ko darīsim no sirds un ar mīlestību pret cilvēkiem un Latviju, mums izdosies bez lieliem finansiāliem tēriņiem,” secina Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents, uzņēmējs, bioloģijas zinātņu doktors Guntis Belēvičs.

– Tiesa, ir apsveicami, ja cilvēki savu darbu veic no sirds un ar mīlestību, bet, ja par to nesamaksā un valsts daudzām slimnīcām paliek parādā, tad tā mīlestība ātri var pāriet.

– Nākamajā gadā droši vien būs tāpat kā vienmēr – naudas pietrūks, tomēr mazās slimnīcas, ļoti rūpīgi plānojot savus izdevumus, izdzīvos. Šaubos, vai lielās valsts slimnīcas spēs sabalansēt izdevumus un ieņēmumus. Visticamāk, ka ne, un valsts uz šādu rīcību reaģēs tāpat kā līdz šim – gada beigās iedos papildu līdzekļus. Valsts “spēlēs” līdzi, bet vairs nebūs tik viegli.

Ja Circenes kundze būs ministre divus gadus pēc kārtas, ko es viņai novēlu, tad gribas ticēt, ka beidzot arī lielās ārstniecības iestādes sāks dzīvot pēc valsts budžeta likuma un pati valsts vairs neatļausies neievērot likumu, papildus iedalot naudu ikreiz, kad likumpārkāpējs to prasīs.

– Vai ministre, pēc specialitātes būdama ginekoloģe, spēs pavērst kaut nedaudz uz augšu demogrāfisko līkni?

– Nākamais gads būs labs gads tam, kas mums visvairāk vajadzīgs, – Latvijai ir nepieciešami bērni, un Circenes kundzes kā ginekoloģe pratīs pielikt savu plecu tam, lai mūsu bērni dzimst veseli, jo tas ir vissvarīgākais. Mātes un jaundzimuša mazuļa veselībai daudz naudas nevajag, tai vajag organizēšanu, un ministre, manuprāt, to darīs, jo tā ir viņas specialitāte.

– Vai ārstniecības pakalpojumu sasaistei ar nodokļu maksāšanu varētu būt kāda pozitīva virzība?

– Mēs zaudēsim šo valsti, ja nesāksim maksāt nodokļus. Mums visiem vajadzētu saprast, ka savas veselības nodrošināšanā mums katram pašam jābūt ieinteresētam. Tiem, kas maksā nodokļus, veselības aprūpe būs apmaksāta no nomaksātajiem nodokļiem, bet tiem, kas nebūs maksājuši, nāksies piemaksāt. Ja mēs neejam pa obligātās veselības apdrošināšanas ceļu, tad šis paliek pēdējais glābiņš.

– Pasaules veselības organizācija nākamo gadu veltīs senioru veselībai. Kā tas praktiski izpaudīsies?

– Latvijā tiks sākta jauna kustība, un ar to nodarbosies Ārstu biedrība. Tajā iesaistīs seniorus, lai nodarbinātu viņu mentālās spējas, radinātu pie fiziskām aktivitātēm. Mēs redzēsim daudz vairāk nūjotāju, tiks rīkotas sacensības noteiktās vecumu grupās – seniori sacentīsies, piemēram, sarīkojumu dejā vai piedalīsies šaha turnīros.

Ceru, ka nākamajā gadā augļus sāks dot Ārstu biedrības iniciatīvas par veselīgu uzturu, ka mazāk jālieto sāls un cukurs, ka nedrīkst tirgot alkoholu par 20 gadiem jaunākiem jauniešiem. Tās ir lietas, kuru ieviešanai naudu nevajag, taču tās ir ļoti nozīmīgas tautas veselībai.

Es ceru, ka Circenes kundze kādā atvilktnē atradīs manu priekšlikumu, ko Ārstu biedrība kopā ar ekspertu viedokli nodeva iepriekšējam veselības ministram Bārzdiņa kungam un kuru viņš man nezināmu iemeslu dēļ “pieturēja”. Toreiz ierosināju ar akcīzes nodokli aplikt ģenētiski modificētu soju un kukurūzu cilvēku pārtikā, kā arī viskaitīgākās no E vielām, tādējādi būtiski sadārdzinot neveselīgu pārtiku. Piemēram, Dānijā tas jau ir izdarīts. Savukārt veselīgai pārtikai būtu pamatīgi jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis. Ceru, ka nākamgad par to kopīgi iestāsies gan farmaceitu un ārstu sabiedriskās organizācijas, gan Veselības ministrija. Mūsu veselība ir atkarīga no tā, ko mēs ēdam un cik fiziski aktīvi esam. Arī šīm lietām nevajag lielu naudu, tāpēc uz nākamo gadu es raugos ļoti cerīgi – ministrijā nenotiks varas maiņa un ierēdņi tiks likti pie produktīva darba visa gada garumā.

– Kāda situācija gaidāma zāļu tirgū – vai tās kļūs lētākas un iedzīvotājiem pieejamākas?

– Visticamāk, ka tieši tā notiks. Šeit es ceru ne tikai uz Circenes kundzes atbalstu. Paveicies, ka viņa ir no tās pašas partijas, no kuras finanšu ministrs, un abi saprot, ka inflācija notiek pati no sevis un pret to ir ļoti grūti cīnīties, izņemot jomas, kur valsts tiešā veidā var ietekmēt cenas. Medikamenti ir tieši šāda joma. Ceru, ka nākamgad Veselības ministrija un Finanšu ministrija sadzirdēs, ka valsts pati ir vainīga pie medikamentu dārdzības un valsts pati, uzvedoties citādi, var gādāt par to, lai medikamenti Latvijā būtu būtiski lētāki. Tāpēc Latvijā ir jāattaisa vārti ģenērisko jeb lētāko medikamentu reģistrācijai, būtiski samazinot to reģistrācijas maksu Zāļu valsts aģentūrā. Ceru, ka nākamgad aģentūras vadība mainīs savu viedokli šajā visbūtiskākajā jautājumā vai arī pati tiks nomainīta. Ja reģistrācijas maksu samazinās līdz minimumam, tad zāļu tirgū būs konkurence un nebūs vairs tā kā tagad, kad lētie medikamenti netiek Latvijas zāļu tirgū, jo tas ir par mazu, lai ražotāji maksātu dārgās reģistrācijas maksas.

Uz nākamo gadu raugos ļoti cerīgi tieši tāpēc, ka nebūs naudas. Ja mums būtu nauda un “treknie” gadi, neviens pie šiem jautājumiem nemaz neķertos klāt.

–

Pārpublicēts no la.lv