S.Veinberga stāstīja, ka privātās televīzijas, runājot par politiku, to dara izklaidējošā veidā, taču sabiedriskās televīzijas misija ir pirmsvēlēšanu debašu raidījumos runāt pēc būtības, profesionāli un nopietni, patiešām iedziļinoties jautājumos. “Jautājumos, kurus politiķiem uzdeva žurnālisti, dominēja tā sauktie kontroljautājumi: piemēram, cik maksā biļete sabiedriskajā transportā un kāda ir ieejas biļetes maksa zoodārzā. Tas ir mazliet neatļauts paņēmiens, kas samulsina uzaicinātos politiķus. Skatītājiem, protams, bija uzjautrinoši, taču es nedomāju, ka politiķim, kuram jādomā par Rīgas attīstību, obligāti būtu jāzina, cik maksā biļete zvēru dārzā. Raidījuma problēma bija tā, ka politiķi tika parādīti kā klaunu plejāde.”
S.Veinberga arī atzina, ka, veidojot priekšvēlēšanu debates, žurnālistiem vajadzētu mācīties, nevis no britiem un amerikāņiem, jo tur ir divpartiju sistēma un divas partijas asiņaini savā starpā cīnās par varu, bet gan no Skandināvijas, kur ir daudzpartiju sistēma. “Valstīs, kurās ir daudzas partijas, žurnālistiem tās nevajadzētu konfrontēt savā starpā, bet gan runāt par lietas būtību, nopietni iztirzājot vēlētājiem svarīgas tēmas, piemēram, sabiedriskā transporta jautājumus. Raidījumā bija apskatīts pārāk plašs jautājumu loks, līdz ar to tas bija sadrumstalots. Nākamajos raidījumos es novēlētu žurnālistiem uzdot patiešām nopietnus jautājumus pēc būtības, atsakoties no kontroljautājumiem, kā arī nerīdīt politiķus savā starpā un nepadarīt tos par klauniem. Citādi ir risks, ka vēlētāji vienkārši neies balsot.”
S.Veinberga arī norādīja, ka, viņasprāt, nav pareizi, ka raidījumā piedalījās arī tā sauktās sīkpartijas, kas nepārvar 5% barjeru. “Tas padara diskusiju seklu. Kadrs nepacieš vairāk kā četrus vai maksimums piecus diskusiju dalībniekus. Domāju, ka vajadzēja piedalīties tikai tiem politiskajiem spēkiem, kas pārvar 5% barjeru. Ja vēlas dot vārdu arī sīkpartijām, tām var izveidot savu raidījumu.”
Politologs Ivars Indāns savukārt portālam Diena.lv norādīja, ka no demokrātijas viedokļa ir labi un pareizi, ka aicinātas piedalīties visas partijas, kas pieteikušās kandidēt Rīgas domes vēlēšanās. “Debašu formāts bija ļoti atbilstošs un līdzīgs Rietumvalstu televīziju politisko debašu raidījumiem. Runājot par partiju pārstāvniecību, domāju, ka visneveiksmīgākā bija Saskaņas Centra un Gods kalpot Rīgai izvēle raidījumam deleģēt Ausmu Cimdiņu. Viņas atbildes bija neveiksmīgas un neprofesionālas. Domāju, ka tas bija partijas mēģinājums uzpirkt latvisko elektorātu, taču, manuprāt, šis mērķis netika sasniegts. Raidījumā bija labi redzams, ka, piemēram, Zaļajai partijai nav vienotas pozīcijas daudzos jautājumos.”
Mediju eksperte, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše portālam Diena.lv atzina, ka diskusijā viņai pietrūka koncentrētības uz nopietniem jautājumiem, piemēram, par Rīgas turpmāko stratēģisko attīstību. “Pārāk daudz bija jautājumu, kuru mērķis bija politiķus “notvert lamatās”, piemēram, par ieejas maksu zooloģiskajā dārzā, kas ir visai nebūtiski. Jautājumi ir jāizdiskutē pēc būtības, jābūt nopietniem problēmu uzstādījumiem.”
Avots: diena.lv, 15.05.2013