Atbild Inga Antāne:
Pašvaldībai jau tagad būtu jāsāk izmaksāt šie pabalsti iedzīvotājiem un jāvienojas ar valdību, ka valsts līdzfinansētie 50% tiks pašvaldībai vēlāk atmaksāti. Tas būs daudz lietderīgāks risinājums, nekā pašvaldības māju būvniecība, kas ir ilgstošs un dārgs process. Izmaksājot pabalstu dzīvokļu rindu problēmu varēs atrisināt ātrāk, turklāt nekropļojot nekustāmā īpašuma tirgu.
Atbild Guntis Belēvičs:
Šie sociālie pabalsti būtu jāizmaksā nekavējoties. Problēma ir tajā, ka Vienotības vadītā valdība jau četrus gadus nepilda uzņemtās saistības pret vismaz 1200 maznodrošinātiem rīdziniekiem, liedzot iepriekš solīto valsts budžeta finansējuma daļu.
Šīs programmas virzība ir iesprūdusi, pateicoties patreizējās Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas vadības nespējai sastrādāties. Protams, ka šie pabalsti ir jāsāk maksāt nekavējoties.
Atbild Nils Ušakovs:
Šobrīd minētie pabalsti netiek izmaksāti, jo šķēršļus tam liek valsts rīcība, kopš 2010. gada konsekventi nepiešķirot nepieciešamo līdzfinansējumu. Pašvaldība visu šo laiku bija gatava savā budžetā plānot 7,5 miljonus latu, lai nodrošinātu pabalsta izmaksu, tādējādi sniedzot palīdzību šo cilvēku dzīvokļa jautājuma risināšanā. Taču saskaņā ar valdības noteikumiem, pašvaldība ir tiesīga šos pabalstus piešķirt, ja tādu pašu līdzfinansējumu piešķir arī valsts. Ja valdība rīkotos atbildīgi, dzīvokļu rinda Rīgā varētu virzīties uz priekšu daudz ātrāk. Pašlaik Rīgā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai reģistrētas ap 1000 personu.
Atbild Armands Krauze:
Jā, jāatsāk pēc iespējas ātrāk. Vēlams būtu pārskatīt jau šī gada budžetu.
Atbild Sarmīte Ēlerte:
No 2014.gada 1.janvāra, tātad ieplānojot šīs izmaksas nākamā gada budžetā. Pārcelšanās pabalsti Rīgas budžetam izmaksātu mazāk, nekā jaunu dzīvokļu būvēšana. Kvadrātmetrs brīvajā dzīvokļu tirgū ir vidēji divas reizes lētāks, nekā Rīgas pilsētbūvnieka būvētajās „zelta” mājās. Dzīvokļu rindā Rīgā pašlaik stāv 5000 cilvēki, pārcelšanās pabalsts risinās šo problēmu.
Avots: nra.lv, 16.05.2013