A.god. Kozlovska kungs,
ar šo informēju Jūs par gadījumu, kurā VP RRP, iespējams, mēģina “piesegt” ceļu policijas darbiniekus, kuri darba pienākumus veica iespējamā alkohola reibumā. Uz šo, manuprāt, norāda divi fakti. Kad es Twiterī VP RRP uzdevu jautājumu, vai šo faktu var pārbaudīt, norādot uz policijas auto reģistrācijas numuru, tad zibenīgi sekoja atbilde, ka ar šādu numuru ir reģistrēts auto uz privātpersonas vārda. Tikai pēc trafarētā auto fotogrāfijas ievietošanas Twiterī VP RRP atzina, ka tas ir policijas auto reģistrācijas numurs. Tas tas pirmais. No VP RPP preses pārstāvja Toma Sadovska ziņu aģentūrai LETA sniegtās informācijas ir izredzams, ka sabiedrība tiek maldināta, ka ir tikusi veikta ekspertīze, no kuras rezultātiem izriet, ka policisti ir bijuši skaidrā. Tas tas otrais. Bet par visu pēc kārtas.
Šā gada 27.augustā, dažas minūtes pēc plkst.17-iem, es vadīju automašīnu un braucu Rīgā pa Vienības gatvi, virzienā uz Nacionālo bibliotēku. Mani apturēja ceļu policists, kurš izskrēja uz ceļa braucamās daļas no trafarētas policijas automašīnas, kura bija novietota aiz kokiem ceļu satiksmes dalībniekiem neredzamā ielas “sānu kabatā”.
Policists (saukšu viņu par Inspektoru Nr.1, viņš arī nestādījās priekšā) informēja mani, ka esmu pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, ko es arī nenoliedzu. Mūsu sarunas laikā es ievēroju, ka viņš atrodas acīm redzamā, iespējams alkohola, reibumā. Tā kā es pēc izglītības esmu ārsts, pie tāda secinājuma es nonācu, spriežot pēc Inspektora Nr.1 nekoordinētajām kustībām, piesārtušās sejas un “vaļīgās” runas manieres. Tā kā es savu pārkāpumu atzinu, Inspektors Nr.1 ar maniem dokumentiem devās uz policijas automašīnu protokola sastādīšanai. Pēc attiecīga laika sprīža no policijas automašīnas izkāpa otrs policists (tas, kurš atradās pie trafarētā auto stūres, saukšu viņu par Inspektoru Nr.2) un atnesa man sastādīto protokolu. Es informēju viņu par to, ka viņa kolēģis (Inspektors Nr.1), manuprāt, atrodas stiprā alkohola reibuma stāvoklī un jautāju, kā man šajā gadījumā rīkoties un vai man vajadzētu šo faktu atspoguļot protokolā. Inspektors Nr.1 man ieteica, ka vislabāk to būtu izklāstīt atsevišķā dokumentā un iesniegt to viņam. Mūsu sarunas laikā es ievēroju, ka arī Inspektors Nr.2 ir iereibis, lai arī ne tik ļoti, kā Inspektors Nr.1. Tāpēc šo savu novērojumu, ka abi inspektori darba pienākumus pilda iereibuši, atspoguļoju protokolā, kuru parakstīju. Pats fakts, ka ar pistolēm bruņoti policisti varētu pildīt darba pienākumus iespējamā alkohola reibuma stāvoklī, man likās tik satraucošs, ka nolēmu par to nekavējoties ziņot. Uz Valsts policijas tvitera adresi (@VPRRP) es nosūtīju ziņu: “Policijas auto EC 4428 ekipāža (šobrīd atrodas Rīgā, Jelgavas ielā) atrodas acīmredzamā alkohola reibumā. Vai kāds to var pārbaudīt”. Līdzīga satura ziņu: “Ceļu policijas auto EC 4428 ekipāža šobrīd atrodas Rīgā, Jelgavas ielā, atrodas acīm redzamā alkohola reibuma stāvoklī. Lūdzu to pārbaudīt” nosūtīju Iekšlietu ministrijai uz adresi @IeM_gov_lv. Sazvanīju arī “1188” un lūdzu savienot mani ar telefona numuru policijā, uz kuru jāzvana gadījumos par policistu pārkāpumiem. Šādu savienojumu saņēmu un līdzīga satura ziņu arī ierunāju. Burtiski dažu minūšu laikā noreaģēja Valsts policija, atbildot Twiterī: “EC4428 reģistrēta uz fiziskas personas vārda. Numurs tiešām tāds?Ekipāžu nosūtījām tāpat, bet ir precīza adrese?”. Uz to es informēju @VPRRP, ka esmu ievietojis Twiterī fotoattēlu, kurā ir skaidri saredzams trafarētā policijas auto reģistrācijas Nr. EC 4428. Pēc dažām minūtēm sekoja atbilde “Par numurzīmi kļūdījāmies. Ir mūsējais atvainojiet. Tagad meklējam auto. Paldies par informāciju”. Vēl pēc pavisam neilga laika @VPRRP informēja: “Pārbaudījām, informācija neapstiprinājās. Bet nākamreiz zvaniet 110, jo neesam Twitter 24/7”.
Varētu šķist, ka ātrums, kādā uz savu darbinieku iespējamiem pārkāpumiem noreaģēja Valsts policija, tiešām ir uzteikšanas vērts. Bet vai tiešām pārbaudīja? Kā var to tik ātri izdarīt? Vakardien portāls apollo.lv rakstā “Belēvičs pēc soda par ātruma pārsniegšanu “atriebjas” policistiem” atklāja šo žurnālistu izpētīto tik zibenīgās pārbaudes metodi: ” … uz notikuma vietu nosūtīta policijas ekipāža, kas pārbaudīja sniegtās ziņas – abiem darbiniekiem … tika veikta ekspertīze, un viņu izelpā alkohols netika konstatēts”.
God.ministra kungs, vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka šādā, manuprāt tiešām vislielākās uzmanības vērtā gadījumā nekāda ekspertīze, iespējams, vispār nav tikusi veikta! Pirmkārt, es zinu alkometra darbības principu, un tas ir: plaušu atlikuma tilpumā (tajā gaisā, kas paliek plaušās un neapmainās parastas izelpas un ieelpas laikā) esošā spirta tvaiku koncentrācija ir proporcionāla alkohola koncentrācijai asinīs. Ja iereibis (pat stipri) cilvēks pirms iepūšanas alkometra trubiņā izelpos maksimāli iespējamo gaisa daudzumu un tad ieelpos svaigu gaisu, pēc tam alkometrs neuzrādīs, ka viņš ir dzēris, jo atmosfēras gaisā alkohola tvaiku nav. Šī iemesla dēļ ceļu policisti tiek instruēti īpaši raudzīties, lai pārbaudāmā persona pirms mērījuma veikšanas nehiperventilētu plaušas. Tāpēc pārbaude ar alkometru nekādā gadījumā nav uzskatāma par ekspertīzi, bet tikai eksprestestu, kuru šīs metodes zinātājs (un ceļu policisti noteikti tādi ir!) viegli var apmānīt. Bez tam ar alkometru nav iespējams noteikt, vai persona atrodas kādu citu narkotisko vielu reibumā. Otrkārt, tā kā es pēc izglītības esmu ārsts, es tiešām zinu, kas ir īsta ekspertīze. Tas ir kaut kas tāds, ko nevar veikt ceļmalā! Ekspertīzes veikšanai pārbaudāmās personas būtu bijis jānogādā Narkoloģijas centrā, kur viņas apskatītu ārsts-narkologs, kā arī tiktu paņemtas asinis analīzēm, lai noteiktu, vai un ar kādām vielām personas ir apreibinājušās.
Tā kā ceļa malā veiktais eksprestests ir profonācija nevis ekspertīze, lūdzu Jūsu atbildi uz sekojošiem maniem jautājumiem:
1) vai policijas auto EC 4428 ekipāža tika nogādāta narkoloģijas centrā un vai minētajiem policistiem tika veikta narkoloģiskā ekspertīze? Vai viņiem tika paņemtas asinis analīžu veikšanai nolūkā noskaidrot, vai un ar ko viņi ir apreibinājušies? Kādi ir šo analīžu rezultāti?
2) vai arī citos gadījumos, kad ir aizdomas par darba pienākumu pildīšanu reibuma stāvoklī, policistiem netiek veikta narkoloģiskā ekspertīze un par “vīģes lapu” tiek izmantots kolēģu veiktais un viegli apmānāmais eksprestests?
Jūsu iedziļināšanās un atbilde uz manu otro jautājumu, iespējams, palīdzēs kaut nedaudz uzlabot jau tā labo policijas darbu. Savukārt Jūsu atbilde uz manu pirmo jautājumu ļaus man izvērtēt nepieciešamību atvainoties policijas auto EC 4428 ekipāžai! Ja es būšu kļūdījies, mana publiska atvainošanās sekos nekavējoties. Jau tagad atvainojos par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.