Drīzumā ekspluatācijā tiks nodots Krievijas uzņēmuma «Uralchem» minerālmēslu terminālis Kundziņsalā, kas izraisījis pretrunīgu rīdzinieku reakciju. Šajā vietā plānots uzglabāt aptuveni 90 000 tonnas amonija nitrāta. Aprīļa beigās sprādziens minerālmēslu rūpnīcā nopostīja pilsētu ASV Teksasas štatā. Rīgas mēra amata kandidātu reakcija pagaidām nav vienprātīga – vieni uzskata, ka uzņēmumam, kas rada darbavietas, nevajag likt šķēršļus, savukārt citi domā, ka pēc traģiskajiem notikumiem otrpus okeānam vajadzētu atkārtoti izvērtēt «Uralchem» termināļa ietekmi uz vidi.

Guntis Belēvičs (Latvijas Zaļā partija): «Mana rīcība un nostāja ir absolūti skaidra. Cik tā ir pieejama publiskajā telpā, esmu iepazinies ar šo situāciju. Ietekmes uz vidi novērtējumā, par kuru tika nobalsots un uz kura pamata sāka celtniecību, netika vērtēti sprādziena riski un tas, kādu ietekmi tie atstās uz Rīgas pilsētu. Tie netika vērtēti, jo tika uzskatīti par maz iespējamiem. Taču pēc notikumiem Teksasas štata [Vestas] mazpilsētā, kas faktiski tika iznīcināta, mūsu Drošības policijas priekšnieka vietnieks nesen izteicās, ka arī Latvijā pastāv terorisma draudi, tāpēc mums vajadzētu paraudzīties uz šo situāciju pilnīgi jaunām acīm. Esmu par to, lai Rīgas brīvostā un Rīgā būtu jaunas darba vietas, lai celtniecības darbi šajā terminālī tiktu pabeigti (saprotu, ka tas notiks šoruden), bet ir nepieciešams jauns ietekmes uz vidi novērtējums, kas jāveic pie starptautiski atzītiem speciālistiem, lai izvērtētu visus riskus. Tam varētu būt tādas konsekvences, ka tiks pārkrautas sprādziennebīstamas, nevis bīstamas kravas. Manā sarakstā ir ļoti daudz juristu, ekonomistu, un es kā Rīgas mērs atrisināšu šo jautājumu ar vienu spalvas vilcienu.»

Baiba Broka (VL-TB/LNNK): «Es domāju, ka nevajadzētu pārspīlēt un baidīties no jebkuras iniciatīvas. Man nav informācijas par to, ka tur būtu kaut kādi normatīvo aktu pārkāpumi, tikai tas, ko dzirdēju no presē pieejamās informācijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savas kompetences ietvaros ir veikusi pārbaudi par ietekmes uz vidi novērtējumu. Saprotu iedzīvotājus un sacelto ažiotāžu, bet man ir aizdomas, ka tik tā nav kāda konkurentu cīņa vai savādāk. No otras puses – ja ienāk tāds uzņēmums, rada darbavietas un visas drošības normas tiek ievērotas, tad neredzu iemeslu ierobežot tā darbību. Galvenais, lai tiek ievērotas visas izvirzītās drošības prasības.»

Nils Ušakovs (Saskaņas Centrs): «Pašvaldība un Rīgas brīvosta akceptēja šo projektu, balstoties tikai un vienīgi uz Valsts vides dienesta atzinumiem un ietekmes uz vidi novērtējumu. Jāņem vērā, ka vēsturiski  Rīgas brīvostā citos termināļos tiek pārkrautas minētās kravas lielos apjomos. Pēc jaunbūvējamā objekta nodošanas ekspluatācijā  šīs kravas tiks pārkrautas šeit,  kas ir svarīgi rīdziniekiem, jo tas notiks modernā  un drošā terminālī.»

Inga Antāne (Reformu partija): «Man būs nedaudz jāatkāpjas, jo es tagad runāšu kā VARAM juridiskā padomniece. Situācija ir tāda, ka šim pasākumam ir bijis ietekmes uz vidi novērtējums un šobrīd ir izsniegta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai. Bet jāņem vērā – lai šobrīd sāktu darbību un pārkrautu minerālmēslus, ir izvirzīti vairāki nosacījumi. Tikai izpildot šos nosacījumus, tur vispār var kaut kas tikt darīts. Varu pateikt, ka jau šobrīd personīgi ministrijā esmu uzaicinājusi pie sevis Valsts vides dienesta ģenerāldirektori un ekspertus, kā arī ietekmes uz vides novērtējuma veicēju Lukševiča kungu. Šobrīd ir sagatavoti dokumenti, un es vērtēju to procesu, lai pārliecinātos, ka tur tiešām viss ir kārtībā.»

Sarmīte Ēlerte (Vienotība): «Uzskatu, ka amonija nitrāta pārkraušanai izdotās atļaujas ir jāpārskata. Potenciālās katastrofas risks ir pietiekami liels, un ir absolūti loģiski, ka pēc Fukusimas traģēdijas visas Eiropas un arī pasaules valstis daudz atbildīgāk iedziļinājās tajā, vai atomstacijas ir pietiekami drošas. Teksasas sprādziens arī mums liek ļoti atbildīgi pārbaudīt, vai tomēr doma, ka Rīgas ostā būtu jāļauj pārkraut amonija nitrātu, ir jēdzīga un vai drauds pilsētai nav pārāk liels.»

Mareks Zeltiņš (Vienoti Latvijai!): «Ja projekts ir sākts un tuvojas noslēguma fāzei, būtu ekonomiski neracionāli to apturēt un atteikties no investīcijām un naudas plūsmas pilsētai. Mums jārēķinās, ka, esot tranzītvalstij ar tranzītostu, var rasties sava veida neērtības. Ne tikai amonija nitrāts – iedzīvotāji uztraucas arī par ogļu putekļiem. Jautājums ir par to, cik lielu vērību un kādus drošības pasākumus mēs pievēršam. Galu galā valsts institūcijas un tā pati Valsts vides pārvalde dod atļaujas un novērtē iespējamo ietekmi uz vidi. Nedomāju, ka amonija nitrāts ir daudz stiprāks par benzīna cisternu kolonu, kas iet cauri. Šeit ir jābūt visu dienestu koordinētai darbībai un jābūt veselai strīpai preventīvo pasākumu, kas izslēdz iespējamos riskus. Protams, ir jādomā par maksimālu perspektīvu, attīstot ostu un novirzot kravas uz teritorijām, kas nav tik blīvi apdzīvotas. No tāda viedokļa tas pats Krievu salas kreisās puses attīstības projekts ir perspektīvā daudz mazāk bīstams. Lai arī kādas kravas tur tiktu transportētas, iedzīvotāju blīvums tur ir ļoti neliels. Tas vispār ir jautājums par ostas virzību uz Daugavas lejteci, kur tā ieplūst Rīgas jūras līcī, lai maksimāli attālinātos no dzīvojamajiem rajoniem.»

Armands Krauze (Latvijas Zemnieku savienība): «Man ir jāredz konkrēti papīri par to, cik lielus apjomus tur vienlaicīgi uzglabās un kādi būs drošības pasākumi. Ja jums mājās stāvēs viens, divi, trīs maisi ar amonija nitrātu, jūs varēsiet darīt, ko gribēsiet, un nepanāksiet, ka tie ir sprādzienbīstami. Tur ir jābūt tiešām profesionālim un, lai notiktu nejauša detonācija, ir vajadzīgi daudz lielāki apjomi. Protams, terminālī tie apjomi būs, bet tad jāizvērtē, cik tie lieli, kāds ir potenciālais risks un kādi pretī būs drošības pasākumi. Runājot kā agronoms un cilvēks, kas darbojas Zemnieku Saeimā, es uzskatu, ka [risks] ir, bet šobrīd ir sacelta pārāk liela ažiotāža. Padomājiet, cik daudz tonnu minerālmēslu katru gadu izlieto lauksaimnieki. Un tieši amonija nitrātu. Pašlaik tas lielos daudzumos glabājas noliktavās, un risks ir minimāls.»

Avots: tvnet.lv, 24.05.2013