Pret globalizāciju

Ar prātu pret globalizāciju, ar veselību pret pārspēku

Aizsargāt tīru pārtiku un dabu ir īstā cīņa par mūsu cilvēkiem un mūsu valsti. Tīra pārtika ilgtermiņā uzturēs latviešus saprātīgus un intelektuāli spēcīgus. Tātad – konkurētspējīgus pasaules globālajos tirgos.

Pavisam drīz stāsies spēkā Brīvās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgums starp ASV un Eiropas Savienību, atverot mūsu mazo tirgu gigantiskajām amerikāņu korporācijām. Ko tas nozīmē mums? Galvenokārt jau draņķīgas, toties lētas pārtikas pieplūdumu. Vai esat kādreiz prātojuši, kādēļ amerikāņu ātrās barošanas ķēdēs ir tik lēta ēšana? Tādēļ, ka viņu dzīvnieku labturības normas ir daudz zemākas nekā Eiropā. Antibiotikām un augšanas hormoniem pārpumpēta liellopu gaļa nonāk burgeros, bet vistas gaļu tur pieņemts skalot aukstā hlorētā ūdenī – tā ātrāk un lētāk var atbrīvoties no salmonellām. Rezultāti, ko šāda pārtika sniedz cilvēka organismam, redzami amerikāņu veselības rādītājos. Ķermeņa liekais svars un aptaukošanās, sirds-asinsvadu problēmas, 2.tipa cukura diabēts, alerģijas, astma un ļaundabīgi audzēji ir tās civilizācijas slimības, ar kurām knapi cīnās ASV veselības aprūpes sistēma. Mēs ar savējo pieticīgo medicīnu ko tādu vienkārši nevaram atļauties.

Aizsargāt mūsu pārtiku un dabu ir īstā cīņa par mūsu cilvēkiem un mūsu valsti. Jaunākie pētījumi skaidri apliecina, ka piesārņota pārtika raisa jauno, lielo rietumu civilizācijas epidēmiju – Alcheimera slimību. No pārtikai pievienotās ķīmijas, dažādām E-vielām cilvēki gluži vienkārši paliek dementi. Sāk pārtrūkt atmiņa, nedarbojas domāšana un iestājas plānprātība. Visbaismīgākais šajā visā ir tas, ka Alcheimers – kādreiz tikai veco ļaužu bieds, sāk ieperināties aizvien jaunākos cilvēkos. Mūsdienās nervu šūnas atmirst skolas vecuma bērniem! Mēs nevaram glābt lielās nācijas, tās pašas ar to lai tiek galā. Bet mazai tautiņai, kā mēs, katrs aizgājušais prāts ir vēl viens solis tuvāk galīgai aizmiršanai.

Mana ilgtermiņa stratēģija ir izmantot dabīgu un tīru pārtiku, lai uzturētu latviešus saprātīgus un intelektuāli spēcīgus. Valstij ir jāstāv mūsu bērnu veselības un prāta spēju sardzē, nodrošinot bērnudārzos un skolās bērnus ar ēdienreizēm, kurās tiek pasniegts tikai svaigi pagatavots ēdiens no dabīgiem produktiem.  Pēc gadiem desmit vai divdesmit, kad citviet pasaulē lielākā daļa cilvēku būs ar ķīmisko vielu apgrūtinātiem prātiem, mēs un jo īpaši mūsu bērni būs darba tirgū pieprasīti un pa īstam konkurētspējīgi. Mēs nespējam konkurēt pasaules tirgos ar masu. Tādēļ mums jākonkurē ar prātu.

STOP TTIP
Iestāties pret Transatlantijas līgumu – neļaut amerikāņu korporācijām kontrolēt mūsu pusdienu galdus un naudasmakus

Iespējams, Jūs par šādu līgumu neesat pat dzirdējuši. Un ja arī esat, tad visbiežāk tās ir atbildīgo ierēdņu tukšās frāzes – pārcukurotas kā saldinātā limonāde. Taču neatkarīgi no tā – esat vai neesat par to dzirdējis – šis līgums, kuru savā starpā gatavojas slēgt Eiropas Savienība un ASV, ietekmēs ikvienu Jūsu dzīves jomu. Sākot ar to, kādu pārtiku varēsim nopirkt lielveikalā, un beidzot ar mūsu bērnu veselību. Subsīdijas lauksaimniekiem, vides normas, drošības prasības, medikamentu aprite, ķīmiskās pārtikas piedevas – itin visu gaida pārmaiņas, tiklīdz būs noslēgta šī vienošanās. Kam šīs pārmaiņas ir izdevīgas? Protams, ka lielajām Eiropas valstīm un vēl lielākajām amerikāņu korporācijām. Kam tās pilnīgi noteikti nav vēlamas? Mazajiem tirgus spēlētājiem, individuālajiem ražotājiem, ekoloģiskās, nevis ķīmiskās pārtikas piekritējiem un visiem mums, kuriem rūp nevis auksti peļņas cipari, bet labsajūta, veselība un tīra vide mums apkārt.

Kā noprotat, šāda mēroga politiskie līgumi nav gluži ierasta lieta. Divas pasaules lielvaras izlēmušas apvienot savas ekonomiskos instrumentus, normatīvos aktus, likumu prasības un tūkstošiem citu lietu, lai radītu vienu kopīgu tirgus zonu. Turklāt, ja šis plāns izdosies, tas būs monstrozs, gigantisks vienotais tirgus, kuram, šķiet, vēsturē vēl nav bijis precedentu! Bet kāpēc pie mums par to nerunā? Kāpēc pie mums viss ir kluss, kamēr mazie uzņēmēji Francijā, ekoloģiskie zemnieki Vācijā, dabas aizstāvji Skandināvijā un bioloģiski tīras pārtikas audzētāji Itālijā iziet ielās, lai rīkotu masveida protestus?

Manuprāt, šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka mūs šajās sarunās neviens īsti nepārstāv. Latvija tikai kā aizšauts buks – dumjš, neinformēts un truli paklausīgs, klīst pakaļ lielajam baram. To es vairs nevēlos pieļaut. Zemniekam ir jāzina, ka viņš pēc šī līguma stāšanās spēkā varbūt vairs nesaņems dotācijas. Ikvienai ģimenei jābūt informētai, ka līguma dēļ pārtikas veikalu plauktus var pārpludināt amerikāņu masveidā saražotā, hormoniem piešpricētā gaļa. Mums visiem kopā jābūt gataviem stāties pretim lielo valstu eksperimentiem – galu galā, tā ir mūsu pašu un mūsu bērnu veselība, kas tiek likta uz spēles.

Mēs esam maza valsts un mums var nepietikt spēka ietekmēt šāda mēroga projektus. Taču tas nenozīmē, ka mums vajadzētu piemēroties amerikāņu korporāciju kultūrai, kurā nauda ir viss, bet cilvēks – nekas īpašs. Kur labs ir nevis tas, kas ir labs cilvēku veselībai, izglītībai, turībai… bet labs ir gluži vienkārši tas, kas ienes vairāk naudas ātrāk un efektīvāk, vienalga kādiem līdzekļiem. Svarīgi ir mēģināt saprast, kas mūs sagaida jau tuvākajā nākotnē. Kā tas ietekmēs katru no mums – mūsu bērnu veselību, dzīves kvalitāti un visu mūsu valsti. Un ko mēs visi kopā varam darīt?

Tieši tāda ir mana atbilde Transatlantijas līgumam. Būt gataviem šīm pārmaiņām un laikus izplānot, kā mēs ar tām tiksim galā. Tik daudz mēs pilnīgi noteikti spējam.