Veselīgās pārtikas ķēde

Bērniem skolās – veselīga pārtika. Cilvēkiem laukos – iespēja saimniekot.

Skolu ēdnīcās ir jāļauj pasniegt tikai svaigi gatavotas pusdienas no Latvijā augušas produkcijas. Tādas, kas nāk no tuvējām zemnieku saimniecībām. Ja zemniekiem būs noieta tirgus viņu produkcijai, tad būs jēga arī atjaunot saimniekošanu laukos.

Visi taču zinām, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd – pārtika veido cilvēka prātu, prāts likteni. Vai tas būs veselīgs, enerģisks mūžs vai poliklīniku uzgaidāmajās telpās nodirnēta dzīve.  It sevišķi veselīga pārtika svarīga starta posmā, kad bērna organismā viss tiek celts un veidots. Ko tajā mazajā cilvēciņā ieliks iekšā, tas pēc tam no viņa arī nāks ārā. Ļaujam skolas vecuma bērniem ēst industriāli ražotu pārtiku, bagātu ar e-vielām, ļaujam uzdzert cukurotu kolu pa virsu, tad katrā klasē saņemam dažus hiperaktīvos, kas traucē darbu skolotājam, un pārējos arvien tuklākus un apātiskākus.

Jūs varat censties savam bērnam dot pašu vislabāko, bet vai zināt, ar ko viņu baro skolā? To jūs varat viegli parēķināt. Tā kā mūsu valstī darbojas absurda likuma norma, kas par spīti saprātam liek izvēlēties lētāko piedāvājumu, bērnus mūsu skolās baro vidēji par 1,40 Euro ēdienreizē. No šīs summas atskaitiet nodokļus, transporta izmaksas, visas personāla algas un citus izdevumus – pārtikas iegādei atliks labi ja 30 centi. Ko jūs varat uzlikt galdā par šādu summu? Tikai pašu lētāko, tātad neveselīgāko, ar e-vielām, visādām ķimikālijām piesātinātu surogātu. Neko daudz no šādi barota bērna nākotnes, maigi sakot, nav vērts gaidīt. Mēs taču pat savus mājdzīvniekus barojam ar labāku pārtiku…

Mans piedāvājums ir atcelt lētākā piedāvājuma normu. Un atļaut bērnus ēdināt tikai ar svaigi pagatavotām pusdienām no Latvijā augušas, pēc iespējas ekoloģiskas produkcijas. Tādas, kas nāk no tuvējām zemnieku saimniecībām. Jā, protams, iesākumā tas izmaksās dārgāk. Bet vai tiešām kāds nepiekritīs – ja reiz ir kāda sfēra, kur būtu vērts tērēt budžeta naudu, tad tā ir bērnu veselība? Kam tad vēl, ja ne tam?

Turklāt, tēriņi būs tikai īstermiņa. Pēc zināma laika šie līdzekļi atgriezīsies apritē, jo ļaus attīstīties zemnieku saimniecībām. Tas nozīmē, ka Latvijas lauki atkal kļūs apdzīvoti un turīgi. Ja zemniekiem būs noieta tirgus viņu produkcijai, būs jēga braukt mājās no Īrijas un atjaunot saimniekošanu. Kad saimniekošana būs atjaunota, pārtiku varēs pārdot ne tikai bērnudārziem un skolām, vēl taču ir slimnīcas, veco ļaužu nami, armija, cietumi, visas valsts un pašvaldību paspārnē esošās iestādes – tās var ļaut zemnieku saimniecībām izdzīvot un atgriezt pie dzīvības mūsu iztukšotos, pamestos laukus.

Mazie cilvēki ir ieprogrammēti atdarināt visas rīcības. Ja viņi jau bērnudārzā būs iemācīti ēst labu, kārtīgu pārtiku, tad vēlāk uz kolu un čipsiem viņi pat skatīties negribēs – viņiem galvā būs cita programma. Tāda, kas ļaus viņiem izaugt veseliem, ar dzīvi apmierinātiem un laimīgiem. Bet veselīgi un laimīgi cilvēki ceļ veiksmīgu ekonomiku. Vienkārši.