Ja vadīsiet pilsētu turpmākajos četros gados, vai Rīgā varētu iedibināt kādu jaunu, līdz šim nebijušu tradīciju? Kāda tā būtu?

“Vienotības” saraksta līdere Rīgā Sarmīte Ēlerte atbildēja, ka ieviestu ikgadēju balvu Rīgas uzņēmējam, kurš radījis visvairāk labāk atalgotu darbavietu – spējis palielināt gan darba vietu skaitu, gan atalgojumu.

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) mēra amata kandidāts Armands Krauze pauda, ka ierosinātu Rīgā jaunu un nebijušu tradīciju, kāda notiek daudzās piejūras pilsētās Latvijā – jūras un zvejnieku svētkus.

Savukārt Latvijas Zaļās partijas mēra amata kandidāts Guntis Belēvičs par jaunieviešamu tradīciju nosauca Rīgas pilsētas Dziesmusvētkus katru gadu.
“Starp Vispārējiem un skolēnu dziesmu un deju svētkiem rīkosim Rīgas dziesmu un deju svētkus. Ikgadēja kopā nākšana ar dziesmu stiprinās tautas vienotību un nacionālo garu, kas šobrīd Latvijas nākotnei ir izšķiroši svarīgi,” klāstījis Belēvičs.

Reformu partijas (RP) Rīgas mēra amata kandidāte Inga Antāne paudusi, ka primāri būtu rūpēties, kopt un attīstīt jau esošās tradīcijas, lai pilsētas vārds skanētu maksimāli interesanti un kvalitatīvi. Piemēram festivālu “Staro Rīga” kvalitātes un skanējuma ziņā varētu pārvērst par Eiropas mēroga notikumu. Tāpat, ņemot vērā, ka Rīga ir dažādu kultūru pilsēta, būtu vērts izsvērt domu par Rīgas starpkultūru festivālu, kurš varētu visā kršāņuma parādīt visas tās kultūras, kas ir savijušās kopā Rīgā.

Nacionālās apvienības (NA) mēra amata kandidāte Baiba Broka pauda, ka Rīgai ir vajadzīgas lielas un starptautiski rezonējošas iniciatīvas, lai celtu galvaspilsētas starptautisko atpazīstamību, piesaistītu tūristus ne tikai sezonas laikā un atbalstītu Latvijas un Rīgas radošās industrijas. Tāpēc NA iedibināt Latviešu valodas svētkus, kā arī atjaunot tradīciju svinēt Ģimenes svētkus.

“Rīgas domei vajag būt Ģimenes svētku galvenajam rosinātājam un aicināt tajos ap ģimenes un tradicionālajām sabiedrības pamatvērtībām vienoties gan kristīgās konfesijas, gan laicīgas, ģimeni atbalstošas organizācijas, gan cilvēkus, kuriem nozīmīga ir latviešu tradicionālās dzīvesziņas prakse,” norādījusi Broka.

“Saskaņas centrs” līderis un esošais Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsver, ka šajā sasaukumā ir iedibinātas vairākas tradīcijas, kas tagad jau kļuvušas populāras un rīdzinieku iecienītas. Piemēram, Rīgā pirmo reizi kopīgi tika svinēti Līgo svētki krastmalā, un tagad gadu no gada tie pulcē arvien vairāk apmeklētāju. Arī šogad tie notiks ar Maestro Raimonda Paula piedalīšanos.

“Rīdzinieku un pilsētas viesu vidū ir kļuvis populāri arī kopā sagaidīt Jauno gadu un noskatīties svētku uguņošanu. Agrāk tas notika pie Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa, bet nu šī vieta jau vairs nespēj uzņemt visus apmeklētājus, tāpēc esam pārcēluši Jaunā gada sagaidīšanas svinības uz krastmalu. Šogad pirmo reizi tik vērienīgi atzīmējām Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu, kad daudzi pasākumi notika ne tikai pilsētas centrā, bet arī apkaimēs. Tieši šo tradīciju gribam turpināt – lai 4. maijs būtu svētki, kurus cilvēki svin kopā ar ģimeni, apmeklējot dažādus pasākumus, koncertus, piedaloties sportiskās aktivitātēs,” sacīja Ušakovs.

Avots: delfi.lv, 13.05.2013

Iecere radīt Rīgas Domes politisko partiju un to pārstāvju tvitera aktivitātes dinamikas rīku Politweet.lv radusies no intereses apzināt cik aktīvi neilgi pirms Rīgas Domes vēlēšanām partiju komunikācijā tiks izmantots tieši Twitter.com. “Izvēlējāmies piecas partijas, kuras, mūsuprāt, var iekļūt Rīgas Domē un radījām Politweet.lv. Turklāt no 12 uz Rīgas Domi kandidējošiem politiskajiem spēkiem, tieši pieci mūsu izvēlētie tviterī ir ļoti aktīvi, atlikušajām septiņām partijām un to kandidātiem aktivitātes dati ir krietni mazāki,” skaidro SIA “Metrigen” līdzīpašnieks Uldis Katlaps. Viņš uzsver arī, ka Politweet.lv radīšanas laiks nav izvēlēts nejauši, jo tieši patlaban politiskajām partijām vairs nav ļauts aģitēt televīzijā, kamēr uz mikroblogošanu Priekšvēlēšanu aģitācijas likums neattiecas. Lasīt vairāk

 Vai plānots palielināt publisko tualešu skaitu?

Atbild Sarmīte Ēlerte (Vienotība):  “Jā, bet ne “zelta tualetes”, kādas Rīgas dome par 47000 latiem uzstādīja  Esplanādē vai 140000 latiem pie Rīgas domes Tehniskās universitātes pagalmā.”

Atbild Nils Ušakovs (Saskaņas centrs): “Centrā un parkos 12 vietās jau ir uzstādītas jaunas publiskās bezmaksas tualetes. Jaunajā sasaukuma šis darbs turpināsies,  un tiks ierīkotas  vēl  15 publiskās tualetes.”

Atbild Inga Antāne (Reformu partija): “Jā.”

Atbild Guntis Belēvičs (Latvijas Zaļā partija): “Jā, un ne tikai pilsētas centrā, rūpīgi izvērtējot vietas.”

Atbild Baiba Broka (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK): “Patlaban publisko tualešu skaits Rīgā ir nepietiekams un iespēju robežās jārisina šis jautājums.”

Atbild Armands Krauze (Latvijas zemnieku savienība): “Jā, turpināsim palielināt publisko tualešu skaitu ne tikai Rīgas centrā, bet arī mikrorajonos”

Atbild Mareks Zeltiņš (Vienoti Latvijai): “Jā, publiskās tualetes joprojām ir pilsētas neatrisinātā problēma, tāpēc ir nepieciešams palielināt to skaitu gan tūristu iecinītākajos maršrutos, gan sabiedrības pulcēšanās vietās.”

Avots: diena.lv, 8.05.2013