Politika

21.05.2013.

tvnet.lv: Kā risināt sporta laukumu trūkumu Rīgā?

Ja skriešana nav vienīgā interese, tad vietu, kur nodarboties ar sportu, Rīgā ir ļoti maz. TVNET uzrunāja gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās startējošos galvaspilsētas mēra amata kandidātus, lai noskaidrotu, kā viņi plāno risināt sporta laukumu trūkuma problēmu.

Foto: LETA

Inga Antāne (Reformu partija): «Sporta laukumi ir vajadzīgi, un tas neprasa lielus finanšu resursus, bet gan darīšanu. Tā ir darīšanas lieta. Tāpat es domāju ne tikai par tā saucamajiem sporta laukumiem, bet arī skriešanas celiņiem – Rīgā ir nepieciešams vairāk skriešanai paredzētu celiņu. Tā noteikti ir viena no manām prioritātēm Rīgā – lai tiktu rastas iespējas aktīvajai atpūtai un ne tikai centrā, bet arī apkaimēs. Šobrīd, lai kaut ko aktīvi darītu un baudītu, ir jābrauc uz centru. Par to visu būtu vairāk jādomā lokāli apkaimēs, lai būtu gan sporta laukumi, gan iespējas trenēties, atpūsties utt.»

Foto: LETA

Guntis Belēvičs (Latvijas Zaļā partija): «Iespējām nodarboties ar sportu ir jābūt. Rīga ir universitāšu pilsēta, taču studentiem trūkst iespēju nodarboties ar sportu. Skolēniem ir iespējas stundu laikā, taču pēc tam ļoti bieži sporta laukumi stāv tukši. Uzskatu, ka Rīgas pilsētai ir jāsadarbojas ar universitātēm un jābūvē jaunas sporta zāles, iespējams, piesaistot arī universitāšu līdzekļus. Ar domu, ka tās tiek izmantotas mācību procesa laikā, savukārt vakaros tajās sporto studenti. Rīgai ir nepieciešams ļoti daudz sporta būvju, tai skaitā sporta laukumu Rīgas daudzdzīvokļu namu pagalmos. Jārod iespēja nodarboties ar sportu, lai nebūtu jāmēro tāls ceļš no savas mājas. Šajā gadījumā jārisina jautājumi par zemes piederību – ļoti bieži šajos pagalmos starp daudzdzīvokļu mājām zeme pieder vienam īpašniekam, savukārt dzīvokļi citam un ir sūdzības par augsto zemes nomas maksu. Šis jautājums ir jāatrisina – ja tas netiek darīts, daudzās vietās šādus laukumus nemaz nevar uzbūvēt. Rīgas pilsētai ir jānāk ar iniciatīvu, lai šos jautājumus atrisinātu.» Lasīt vairāk

20.05.2013.

diena.lv: Atbild Rīgas mēra amata kandidāti: Vai būtu jāierīko atsevišķas peldvietas suņiem?

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, portāls Diena.lv piedāvā rubriku – Atbild Rīgas mēra amata kanditāti. Katru nedēļu lasītājiem būs iespēja uzzināt visu Rīgas mēru amata kandidātu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Vai būtu jāierīko atsevišķas peldvietas suņiem?

Atbild Sarmīte Ēlerte (Vienotība): “Jā, Rīgas ūdensmalas ir neizmantotas, nav labiekārtotas. Līdzīgi kā citās pasaules pilsētās, ir jānosaka vietas, kuras var izmantot suņu peldināšanai. Bez tam, Rīgā ir tikai 2 suņu pastaigu laukumi, tādiem ir jābūt gandrīz katrā apkaimē. Bet suņu īpašniekiem, dodoties pastaigā, jāatceras paņemt līdzi plastmasas maisiņus.”

Atbild Nils Ušakovs (Saskaņas centrs): “Sakumā sakārtosim pludmales cilvēkiem.”

Atbild Mareks Zeltiņš (Vienoti Latvijai): “Atsevišķu peldvietu ierīkošana suņiem būtu atbalstāma, taču tā nedrīkstētu būt publisko peldvietu tuvumā.”

Atbild Inga Antāne (Reformu partija): “Par dzīvniekiem pilsētā ir jārūpējas, bet prioritāte būs cilvēki. Vispirms sakārtosim visas publiskās peldvietas, un tad gādāsim par suņu peldēm.”

Atbild Guntis Belēvics (Latvijas zaļā partija): “Ir jābūt vietām, kur drīkst izpeldināt suni. Pludmalēs un peldvietās būs norādes, vai var peldināt dzīvniekus, vai nē.”

Atbild Baiba Broka (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK): “Oficiālajās peldvietās suņus peldināt nedrīkst. Bet, mūsuprāt, svarīgāk ir izveidot suņu pastaigu laukumus katrā apkaimē.”

Atbild Armands Krauze (Latvijas zemnieku savienība): “Jāturpina esošos peldvietu labiekārtošana.  Bet attiecībā uz suņiem  prioritāte ir jaunu pastaigu laukumu izveidošana. ”

Avots: diena.lv, 20.05.2013

20.05.2013.

diena.lv: Atbild Rīgas mēra amata kandidāti: Kā cīnīsieties ar nelegālo sabiedrisko transportu?

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, portāls Diena.lv piedāvā rubriku – Atbild Rīgas mēra amata kanditāti. Katru nedēļu lasītājiem būs iespēja uzzināt visu Rīgas mēru amata kandidātu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Kā cīnīsieties ar nelegālo sabiedrisko transportu?

Mareks Zeltiņš (Vienoti Latvijai): “Izmantojot esošos resursus, kas ir biļešu kontrolieri, video novērošanas sistēmas, kā arī plānojam sekmējot iedzīvotāju iesaistīšanos nelegālā sabiedriskā transporta identificēšanā. Jāizveido strādājoša administratīvo sodu sistēma, kas atturētu pārvadātājus no iesaistīties šādā biznesā. Jāievieš pasažieru “uzticības tālrunis”, lai varētu ērti ziņot par taksometru vai mikroautobusu vadītāju pieļautajiem pārkāpumiem. Nepieciešams veikt izglītojošas kampaņas, lai pasažierus informētu par savām tiesībām izmantojot taksometru un mikroautobusu pakalpojumus.”

Atbild Inga Antāne (Reformu partija): “Pirmkārt, ar pastiprinātu kontroli un sodiem. Otrkārt, pilnveidojot un uzlabojot pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu. Tajā nepieciešami daudz uzlabojumi, padarot to ērtāku un plašāku.”

Atbild Sarmīte Ēlerte (Vienotība): “Būtiski uzlabosim Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta darbu. Tas, ka šis darbs nav apmierinošs, liecina 2012.gadā KNAB ierosinātā krimināllieta par kukuļņemšanu saistībā ar pārvadājumu kontroles neveikšanu.”

Atbild Nils Ušakovs (Saskaņas centrs): “Cīnīties pret nelegālajiem pārvadājumiem galvenokārt ir valsts tiesībsargājošo struktūru uzdevums. Rīgas dome regulāri informē VID un Ekonomikas policiju par konstatētajiem pārkāpumiem. Situāciju arī sarežģī tas, ka valsts izsniedz licences neregulāru pārvadājumu veikšanai un tas apgrūtina kontroli no pašvaldības puses. Tādēļ pašvaldība aicinājusi valsts struktūras precizēt normatīvos aktus, kas ļautu efektīvāk cīnīties ar šādiem pārvadātājiem.”

Atbild Guntis Belēvičs (Latvijas zaļā partija)
: “Kad Rīgas sabiedriskais transports būs par velti, nelegālais izzudīs pats no sevis.”

Atbild Baiba Broka (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK): “Rīgas pašvaldības policija sadarbībā ar valsts policiju šo problēmu var atrisināt nedēļas laikā.”

Atbild Armands Krauze (Latvijas zemnieku savienība): “Bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešana Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem ir labākais veids.”

Avots: diena.lv, 20.05.2013

20.05.2013.

Latvijas Radio 3: “Kultūras prioritātes Rīgā”

LR3 “Klasika”: “Kultūras prioritātes Rīgā”, 18.05.2013
Diskusija ar Rīgas Domes priekšsēdētāja amata kandidātiem: Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs), Sarmīti Ēlerti (Vienotība), Ingu Antāni (Reformu partija), Gunti Belēviču (Latvijas Zaļā partija), Baibu Broku (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK) un Armandu Krauzi (Latvijas Zemnieku savienība)
Vada Edgars Raginskis

17.05.2013.

“Sestdiena”: Kur atrast to, kas pietrūkst?

"Sestdiena", 17.05.2013.

“Sestdiena”, 17.05.2013.

"Sestdiena", 17.05.2013.

“Sestdiena”, 17.05.2013.

16.05.2013.

Andreja Mamikina autorraidījums «Bez cenzūras» 2013.05.15

16.05.2013.

IR: Nil, pabīdies!!!

Scan300525193e54f

5193e552

5193e554

5193e557

5193e55a

5193e55c

Avots: IR, 16.05.2013

16.05.2013.

nra.lv: Vai un kad jāatsāk izmaksāt pabalsti denacionalizēto namu iemītnieku pārcelšanās programmas ietvaros?

Atbild Inga Antāne:

Pašvaldībai jau tagad būtu jāsāk izmaksāt šie pabalsti iedzīvotājiem un jāvienojas ar valdību, ka valsts līdzfinansētie 50% tiks pašvaldībai vēlāk atmaksāti. Tas būs daudz lietderīgāks risinājums, nekā pašvaldības māju būvniecība, kas ir ilgstošs un dārgs process. Izmaksājot pabalstu dzīvokļu rindu problēmu varēs atrisināt ātrāk, turklāt nekropļojot nekustāmā īpašuma tirgu.

Atbild Guntis Belēvičs:

Šie sociālie pabalsti būtu jāizmaksā nekavējoties. Problēma ir tajā, ka Vienotības vadītā valdība jau četrus gadus nepilda uzņemtās saistības pret vismaz 1200 maznodrošinātiem rīdziniekiem, liedzot iepriekš solīto valsts budžeta finansējuma daļu.

Atbild Baiba Broka:

Šīs programmas virzība ir iesprūdusi, pateicoties patreizējās Rīgas domes un Ekonomikas ministrijas vadības nespējai sastrādāties. Protams, ka šie pabalsti ir jāsāk maksāt nekavējoties.

Atbild Nils Ušakovs:

Šobrīd minētie pabalsti netiek izmaksāti, jo šķēršļus tam liek valsts rīcība, kopš 2010. gada konsekventi nepiešķirot nepieciešamo līdzfinansējumu. Pašvaldība visu šo laiku bija gatava savā budžetā plānot 7,5 miljonus latu, lai nodrošinātu pabalsta izmaksu, tādējādi sniedzot palīdzību šo cilvēku dzīvokļa jautājuma risināšanā. Taču saskaņā ar valdības noteikumiem, pašvaldība ir tiesīga šos pabalstus piešķirt, ja tādu pašu līdzfinansējumu piešķir arī valsts. Ja valdība rīkotos atbildīgi, dzīvokļu rinda Rīgā varētu virzīties uz priekšu daudz ātrāk. Pašlaik Rīgā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai reģistrētas ap 1000 personu.

Atbild Armands Krauze:

Jā, jāatsāk pēc iespējas ātrāk. Vēlams būtu pārskatīt jau šī gada budžetu.

Atbild Sarmīte Ēlerte:

No 2014.gada 1.janvāra, tātad ieplānojot šīs izmaksas nākamā gada budžetā. Pārcelšanās pabalsti Rīgas budžetam izmaksātu mazāk, nekā jaunu dzīvokļu būvēšana. Kvadrātmetrs brīvajā dzīvokļu tirgū ir vidēji divas reizes lētāks, nekā Rīgas pilsētbūvnieka būvētajās „zelta” mājās. Dzīvokļu rindā Rīgā pašlaik stāv 5000 cilvēki, pārcelšanās pabalsts risinās šo problēmu.

Avots: nra.lv, 16.05.2013

15.05.2013.

NRA: Neķīvējamies, bet diskutējam

NRA, 15.05.2013

NRA, 15.05.2013

NRA, 15.05.2013

NRA, 15.05.2013

15.05.2013.

Radio Skonto: Aptauja: Neizlēmušo iedzīvotāju balsojums varētu būtiski ietekmēt Rīgas domes vēlēšanu rezultātus

Radio Skonto ziņas, 14.05.2013