Vai jāievieš īpašs rajons prostitūtām?

Inga Atnāne (Reformu partija): “Par šo jautājumu pašvaldība nevar pieņemt lēmumu jau gadu garumā un pastāv atšķirīgi viedokļi par šāda soļa nepieciešamību. Ir skaidrs, ka jāveicina prostitūcijas pieprasījuma un piedāvājuma mazināšana, ir stingri jāvēršas pret civēku tirdzniecību un mazgadīgo iesaistīšanu. Tieslietu ministrija pašlaik aktīvi strādā pie šī jautājuma, ir izveidota darba grupa, kurā būtu lietderīgi piedalīties arī pašvaldības pārstāvjiem.”

Atbild Mareks Zeltiņš (Vienoti Latvijai): “Nē.”

Atbild Sarmīte Ēlerte (Vienotība): “Nē. Bet Vecrīga gan ir jāatbrīvo no šī pakalpojuma, kā arī no dažādajiem erotiskajiem klubiem.”

Nils Ušakovs (Saskaņas centrs): “Noteikti nē.”

Guntis Belēvičs (Latvijas Zaļā partija): “Prostitūcijas sociālā sakne ir nabadzība. Reklamēt šo nodarbi, iemūžinot to noteiktā Rīgas pilsētas daļā, samazinot tā iemītnieku īpašumu vērtību, mēs nevēlamies. Taču, ja ir kāda īpaši stimulējama pašvaldība Pierīgā, kas redz šādu attīstības scenāriju, mēs kopā ar valsti to varētu atbalstīt. Tai pat laikā Rīgā jābūt skaidriem noteikumiem, ka ar to nedrīkst nodarboties tuvu skolām, bērnudārziem, sabiedriskām vietām un tml.

Atbild Baiba Broka (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK): “Nē. Es esmu pret prostitūciju jebkādā tās paveidā.”

Atbild Armands Krauze (Latvijas zemnieku savienība): “Nē, bet ir jāpilnveido regulējums par intīmpakalpojumu pieejamību.”

Avots: diena.lv, 15.05.2013

Vai un kā plānots attīstīt Rīgu kā velosipēdiem draudzīgu pilsētu?

Atbild Sarmīte Ēlerte (Vienotība): “Iesaistot velobraucējus, izveidosim visu Rīgu aptverošu veloceliņu tīklu, ietvju nobrauktuvēm jāatbilst velobraucēju vajadzībām, intensīvos velosatiksmes maršrutos – marķēta ceļa daļa. Aptauja arī noteiks, kur izvietojamas drošas velostāvvietas  ar videonovērošanu vai pašvaldību policijas uzraudzību. Arī pašvaldības policistus, mobilitātes veicināšanai, apgādāsim ar velosipēdiem.”

Atbild Nils Ušakovs (Saskaņas centrs): “Šis darbs jau notiek nepārtraukti. Šogad sāksies celiņu Centrs – Dārziņi, Vecmīlgrāvis – Vecāķi un Arkādija – Mārupe (Zaļais veloceliņš) būvniecība. Nākamajā  sasaukumā ir plānots uzbūvēt  veloceliņus virzienā Imanta – Vakarbuļļi un Centrs -Ziepniekalns. Esošajos veloceliņos tiek atjaunots marķējums. Rīgā jau vairāk nekā 5000 vietās ir pazeminātas ielu apmales. Notiek bedrīšu remonts, tiek uzstādītas jaunas ceļazīmes. Remontdarbus ir plānots turpināt virzienos uz Imantu un Mežaparku. Nākamajā  sasaukumā ir plānots sākt iezīmēt veloceliņus uz visam galvenajām ielām mikrorajonos. Tāpat veloceliņi tiks iezīmēti arī uz atsevišķām ielām pilsētas centrā, kur to ļauj drošības apsvērumi. Pilsētas centrā tiek uzstādītas  jaunas velonovietnes, plānots, ka tās būs  pie visām publiskām ēkām, ieskaitot skolas. No 2012. gada aprīļa velosipēdus sabiedriskajā transportā drīkst pārvadāt bez ierobežojumiem un bez maksas, iepriekšējā norma par to pārvadāšanu iepakotā veidā ir atcelta.”

Atbild Mareks Zeltiņš (Vienoti Latvijai): “Jā. Rīgā plānojam izveidot režģveida veloceļu pārklājumu, kas ļauj droši pārvietoties uz dažādām Rīgas vietām. Tehniski veloceļus izveidot iespējams uz ietvju un braucamās daļas rēķina. Mēs velosatiksmi redzam kā satiksmes atslogotāju, iedzīvotāju veselības un kustīguma veicinātāju. Svarīgi  nodrošināt ērtāku velosatiksmi starp centru un mikrorajoniem, kas šobrīd ir visai bīstama.”

Atbild Inga Antāne (Reformu partija): “Velokustība Rīgā kļūst arvien aktīvāka un pilsētai ir jāreaģē uz tās iedzīvotāju vajadzībām. Daudz intensīvāk nepieciešams attīstīt visu veloinfrastruktūru kopumā: veloceliņi, velonovietnes, velozīmes utt. Jāsavieno ar veloceliņiem atsevišķi Rīgas mikrorajoni, lai cilvēki ar velosipēdiem varētu nokļūt ne tikai centrā, bet arī no viena pilsētas gala līdz otram. Plānojot ielu rekonstrukciju, projektētājiem uzriez jāparedz arī veloceliņi. Velostatīvi, nolīdzinātas apmales, esošo veloceliņu uzturēšana kārtībā, velosipēdistu droša braukšana – tas viss jānodrošina, lai velobraucēji justos Rīgā komfortabli.”

Atbild Guntis Belēvics (Latvijas zaļā partija): “Noteikti. Tiks veidoti arvien jauni, droši veloceliņi un velo joslas un to uzsāksim jau šogad. Daudz un lēti, nevis pāris un no zelta. Izstrādāsim kvalitatīvu velotransporta programmu. Rīgas dome izveidos virkni drošu velo novietņu un radīs apstākļus, lai katram uzņēmējam un nama īpašniekam būtu iespēja pie ēkas viegli saskaņojot uzstādīt velo novietni. Arī šajā jautājumā Rīgas domei jārāda priekšzīme. Es būtiski samazināšu domes auto parku, deputātiem un domes darbiniekiem tiks izsniegtas nevis caurlaides automašīnas novietošanai Vecrīgā, bet gan atļauja darba nolūkos izmantot Rīgas satiksmes elektrovelosipēdus.”

Atbild Baiba Broka (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK) : “Rīgai ir liels potenciāls šajā virzienā, turpināsim attīstīt veloceliņu tīklu pilsētā, nolīdzināsim trotuāru apmales, vienlaikus rūpējoties par atbilstošu velonovietņu izveidošanu. Veloceliņu attīstībā ņemsim vērā no iedzīvotājiem saņemtos priekšlikumus.  Prioritāri ir pabeigt veloceliņu uz Vecāķiem un nepieciešams veikt rekonstrukciju veloceliņam uz Jūrmalu.”

Atbild Armands Krauze (Latvijas zemnieku savienība): “Jā. Izmantosim lētāko un efektīvāko veidu ielu un ietvju marķēšanai, nodalot velosipēdistu joslas, papildus izliekot ceļazīmes, piemēram, atļaujot velosipēdistiem braukt pretējā virzienā vienvirziena ielās, kā arī  citus līdzīgus un  efektīvus, taču finansējuma ziņā pieticīgus, pasākumi, kas ir plaši izplatīti citās Eiropas pilsētās.”

Avots: diena.lv, 15.05.2013

Rīgas pašvaldības uzņēmumu un kapitālsabiedrību amatpersonas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā pēdējo gadu laikā nonākušas vairākkārt. TVNET uzrunāja visus galvaspilsētas mēra amata kandidātus ar jautājumu – kā ar korupciju cīnīties plāno viņi un vai notikušais neliecina par plašas kadru maiņas nepieciešamību ne vien politiskajā, bet arī izpildītāju līmenī. Lasīt vairāk

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, portāls “Delfi” piedāvā ne tikai uzzināt populārāko partiju izvirzīto Rīgas mēra amata kandidātu atbildes uz aktuālajiem jautājumiem, bet arī iepazīties ar to, kā viņiem pēdējos trijos – četros gados veicies ar pašu mājsaimniecību finansiālo lietu kārtošanu tiktāl, cik to ļauj Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajās deklarācijās norādītais.

Vienīgais izņēmums šajā listē gan ir Latvijas Zaļās partijas mēra amata kandidāts – Latvijas Aptiekāru Asociācijas prezidents, Kokneses fonda padomes loceklis, Rīgas “Hansa Rotary” kluba biedrs un mākslas priekšmetu kolekcionārs Guntis Belēvičs, kurš iepriekš minēts Latvijas turīgāko cilvēku elitē, jo viņš līdz šim nav bijis valsts amatpersonas statusā, tādēļ valstij un sabiedrībai detaļās atskaitīties par rocību viņam nav nācies. Lasīt vairāk

Pilsētas vidē dažādas darbības ierobežo vai aizliedz likums. Lūgti nosaukt vienu ierobežojumu, ko Rīgā varētu pārskatīt/atcelt, kā arī kādu apstākli, ko ar aizlieguma/ierobežojuma palīdzību būtu nepieciešams izskaust, mēra amata kandidāti sniedza dažādas atbildes.

NA mēra amata kandidāte Baiba Broka pauda, ka Vecrīgā būtu jāierobežo pārgalvīga velorikšu pārvietošanās gan pa ielām, gan, piemēram, pa Līvu laukumu, kas apdraud gājēju drošību.

Savukārt “Vienotības” Rīgas saraksta līdere Sarmīte Ēlerte aicinātu atļaut automašīnām pagriezienu pa labi pie luksofora sarkanās gaismas daudzos krustojumos, kuros tiks uzstādītas “zaļās bultas”, savukārt aizliegtu pilsētas iestādēs, pieņemot darbā, pieprasīt krievu valodas zināšanas.

Broka un LZS Rīgas mēra amata kandidāts Armands Krauze parūpētos, lai pašvaldība cilvēkiem sēdēt zālājos arī centra parkos. NA Rīgas mēra kandidāte uzskata, ka nebūtu aizliedzams apsēsties zālājā parka zonā, ja tiek nodrošināta tīrība, protams, respektējot stādījumus un puķu dobes.”Saskaņas centrs” līderis un esošais Rīgas mērs Nils Ušakovs sadarbībā ar CSDD sola meklēt risinājumus, lai sāktu iezīmēt veloceliņus uz  pilsētas ielām, kur to ļauj satiksmes drošība. Šogad sāksim ar trīs ielām pilsētas centrā – Elizabetes, Lāčplēša un Dzirnavu, nākamgad attiecīgi marķēsim arī galvenās ielas mikrorajonos.

“Kas attiecas uz vēlamiem ierobežojumiem, būtu nepieciešams normatīvajos aktos stingrāk vērsties pret tiem iedzīvotājiem, kas bezatbildīgi izturas pret dzīvniekiem. Gan tiem, kas pamet savu dzīvnieku, gan tiem, kas nevīžo savākt to, kas paliek pēc suņa pastaigas zālājā vai uz trotuāra,” sola Ušakovs.

RP Rīgas mēra kandidāte Inga Antāne norāda, ka viena no problēmām, kas satrauc rīdziniekus un namu apsaimniekotājus, ir namu un žogu apzīmēšana, – grafiti un uzraksti. “Ir skaidrs, ka to nav iespējams pilnībā izskaust, bet sakārtot var. Ir pilsētas industriālās teritorijas, kurās mēs varam ļaut šiem cilvēkiem zīmēt, – izpaust savas emocijas un māksliniecisko garu. Tādējādi varam defektu pārvērst par efektu. Arī citu Eiropas pilsētu prakse liecina, ka ir pilsētas zonas, kuras ir atvērtas grafiti māksliniekiem,” paudusi Antāne.

LZP Rīgas saraksta vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka Rīgā netiek būvēta plaša veloinfrastruktūra, aizbildinoties, ka normatīvie akti nepieļauj veidot velojoslas. Šī situācija tiks radikāli mainīta, tai skaitā – pārplānojot auto stāvvietas ielu malās – lai Rīga kļūtu par velosipēdistiem draudzīgu pilsētu. Tāpat Belēvičs rūpēšoties, lai ierobežotu pārtikas lielveikalu darbu svētdienās, tādējādi veicinot mazo veikalu un tirdziņu darbību, īpaši – zemnieku ekoloģiski audzētas pārtikas noietu.

“Patēriņa kultūra mainīsies par labu veselībai un saprātīgam pirkumu daudzumam. Kā blakusefekts – augs kultūras pasākumu apmeklētība, ģimenēm būs vairāk iespēju pavadīt laiku kvalitatīvi,” viņš teica.

Avots: delfi.lv, 14.05.2013

Ja vadīsiet pilsētu turpmākajos četros gados, vai Rīgā varētu iedibināt kādu jaunu, līdz šim nebijušu tradīciju? Kāda tā būtu?

“Vienotības” saraksta līdere Rīgā Sarmīte Ēlerte atbildēja, ka ieviestu ikgadēju balvu Rīgas uzņēmējam, kurš radījis visvairāk labāk atalgotu darbavietu – spējis palielināt gan darba vietu skaitu, gan atalgojumu.

Latvijas Zemnieku savienības (LZS) mēra amata kandidāts Armands Krauze pauda, ka ierosinātu Rīgā jaunu un nebijušu tradīciju, kāda notiek daudzās piejūras pilsētās Latvijā – jūras un zvejnieku svētkus.

Savukārt Latvijas Zaļās partijas mēra amata kandidāts Guntis Belēvičs par jaunieviešamu tradīciju nosauca Rīgas pilsētas Dziesmusvētkus katru gadu.
“Starp Vispārējiem un skolēnu dziesmu un deju svētkiem rīkosim Rīgas dziesmu un deju svētkus. Ikgadēja kopā nākšana ar dziesmu stiprinās tautas vienotību un nacionālo garu, kas šobrīd Latvijas nākotnei ir izšķiroši svarīgi,” klāstījis Belēvičs.

Reformu partijas (RP) Rīgas mēra amata kandidāte Inga Antāne paudusi, ka primāri būtu rūpēties, kopt un attīstīt jau esošās tradīcijas, lai pilsētas vārds skanētu maksimāli interesanti un kvalitatīvi. Piemēram festivālu “Staro Rīga” kvalitātes un skanējuma ziņā varētu pārvērst par Eiropas mēroga notikumu. Tāpat, ņemot vērā, ka Rīga ir dažādu kultūru pilsēta, būtu vērts izsvērt domu par Rīgas starpkultūru festivālu, kurš varētu visā kršāņuma parādīt visas tās kultūras, kas ir savijušās kopā Rīgā.

Nacionālās apvienības (NA) mēra amata kandidāte Baiba Broka pauda, ka Rīgai ir vajadzīgas lielas un starptautiski rezonējošas iniciatīvas, lai celtu galvaspilsētas starptautisko atpazīstamību, piesaistītu tūristus ne tikai sezonas laikā un atbalstītu Latvijas un Rīgas radošās industrijas. Tāpēc NA iedibināt Latviešu valodas svētkus, kā arī atjaunot tradīciju svinēt Ģimenes svētkus.

“Rīgas domei vajag būt Ģimenes svētku galvenajam rosinātājam un aicināt tajos ap ģimenes un tradicionālajām sabiedrības pamatvērtībām vienoties gan kristīgās konfesijas, gan laicīgas, ģimeni atbalstošas organizācijas, gan cilvēkus, kuriem nozīmīga ir latviešu tradicionālās dzīvesziņas prakse,” norādījusi Broka.

“Saskaņas centrs” līderis un esošais Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsver, ka šajā sasaukumā ir iedibinātas vairākas tradīcijas, kas tagad jau kļuvušas populāras un rīdzinieku iecienītas. Piemēram, Rīgā pirmo reizi kopīgi tika svinēti Līgo svētki krastmalā, un tagad gadu no gada tie pulcē arvien vairāk apmeklētāju. Arī šogad tie notiks ar Maestro Raimonda Paula piedalīšanos.

“Rīdzinieku un pilsētas viesu vidū ir kļuvis populāri arī kopā sagaidīt Jauno gadu un noskatīties svētku uguņošanu. Agrāk tas notika pie Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa, bet nu šī vieta jau vairs nespēj uzņemt visus apmeklētājus, tāpēc esam pārcēluši Jaunā gada sagaidīšanas svinības uz krastmalu. Šogad pirmo reizi tik vērienīgi atzīmējām Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu, kad daudzi pasākumi notika ne tikai pilsētas centrā, bet arī apkaimēs. Tieši šo tradīciju gribam turpināt – lai 4. maijs būtu svētki, kurus cilvēki svin kopā ar ģimeni, apmeklējot dažādus pasākumus, koncertus, piedaloties sportiskās aktivitātēs,” sacīja Ušakovs.

Avots: delfi.lv, 13.05.2013